Svarīgākās vienošanās 

Pamatlīgums (1992)

Vienošanās:

par tirdzniecības un ekonomikas attiecībām (1992)

par vīzu režīma atcelšanu (1992)

par gaisa pārvadājumiem (1993)

par starptautiskajiem pasažieru un kravu autopārvadājumiem (1993)

par kopējiem pasākumiem pret organizēto noziedzību (1997)

par sadarbību kultūras, zinātnes un izglītības jomā (1997)

par brīvo tirdzniecību (1999)

par investīciju veicināšanu un aizsargāšanu (1999)

par divpusējo sadarbību militārajā jomā (1999)

par atpakaļuzņemšanu (2001)

par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas (2004)

par sadarbību vīzu izsniegšanas jomā (2007)

par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpēju aizsardzību (2012)

Īsa abu valstu attiecību vēsture

Ungārijas-Latvijas attiecību sākums datējams ar 1921. gada 20. jūliju, kad Ungārija atzina Latvijas Republikas neatkarību. Ungārija šajā pašā gadā iecēla goda konsulu Rīgā. (Latvijas konsulāts šai laikā atradās Ungārijas ģenerālkonsulāta Berlīnē pakļautībā.) Pēc diviem gadiem šis konsulāts tika pakļauts 1923. gadā atvērtajai Ungārijas vēstniecībai Tallinā. (1928. gadā šī vēstniecība tika pārcelta uz Helsinkiem.) Goda konsuls Latvijā darbojās līdz 1940. gadam.

Latvijai atgūstot neatkarību, 1991. gada 2. septembrī tika atjaunotas diplomātiskās attiecības. 1998. gada martā Rīgā tika atvērts goda konsula birojs. Šai laikā Ungārija akreditēja Tallinas vēstnieku, bet Latvija – Vīnes vēstnieku. Ungārijas Republikas vēstniecība Rīgā tika atvērta 2007. gada novembrī, savukārt Latvijas Republikas vēstniecība Budapeštā – 2008. gada jūnijā.

Augsta līmeņa vizītes

Valsts prezidentu līmenī

Abu valstu prezidentu pirmā tikšanās notika 1994. gada decembrī, kad Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalījās EDSK augstākā līmeņa konferencē Budapeštā.

Ungārijas Republikas prezidents Ārpāds Gencs Latvijā pirmo reizi viesojās 1997. gada martā.

2000. gadā ANO Ģenerālās Asamblejas jubilejas sesijas laikā notika Ferenca Mādla un Vairas Vīķes-Freibergas divpusējās sarunas.

2001. gada 16.-18. oktobrī Vaira Vīķe-Freiberga devās oficiālā vizītē uz Ungāriju, savukārt 2003. gada 9.-10. novembrī privātas vizītes ietvaros viņa piedalījās un uzrunu sacīja Pasaules zinātnes forumā Budapeštā. 2005. gada 28. novembrī EUROMED konferences ietvaros Barselonā notika Vairas Vīķes-Freibergas un Lāslo Šojoma divpusējās sarunas.

2006. gadā Lāslo Šojoms viesojās Rīgā, 2007. gada aprīlī viņš piedalījās Araijološas grupas debatēs Rīgā.

2011. gada 8.-9. aprīlī Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers devās divu dienu darba vizītē uz Ungāriju. Vizītes laikā prezidents piedalījās Araijološas grupas sanāksmē Budapeštā. Ungārijas valsts prezidents Pāls Šmits un Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers tikās atsevišķi, lai pārrunātu Ungārijas-Latvijas attiecības un sadarbību ekonomikas jomā.

2012. gada 10. februārī, Helsinkos, Araijološas sanāksmes ietvaros notika divpusējā tikšanās starp Ungārijas prezidentu Pālu Šmitu un Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Sarunas laikā Ungārijas prezidents informēja Andri Bērziņu par ekonomisko situāciju Ungārijā, ka arī strīdiem Eiropā, saistībā ar Ungārijas jauno konstitūciju un bāzes likumiem.

2012. gada 25. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas sesijas ietvaros, Ungārijas prezidents Jānošs Āders divpusējā sarunā tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Abu pušu sarunā tika skarti Eiropas Savienības, eiro zonas un abām valstīm aktuālie jautājumi, un prezidenti atzina, ka augstu vērtē divpusējo sadarbību minētajos jautājumos.

Ministru prezidentu līmenī

1999. gadā vizītē uz Ungāriju devās Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans.

2006. gadā Ungārijas ministru prezidents piedalījās NATO samitā Rīgā. 2007. gada novembrī Ferencs Ģurčāņs svinīgi atklāja Ungārijas vēstniecību Rīgā.

2009. gada 26.-27. jūnijā Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalījās oficiālajos pasākumos par godu Dzelzs priekškara krišanas 20. gadadienai Budapeštā. Vizītes ietvaros notika arī tikšanās ar Ungārijas ministru prezidentu Gordonu Bajnai.

2010. gada 10. decembrī Ungārijas ministru prezidents Viktors Orbāns Rīgā tikās ar Latvijas ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Igaunijas ministru prezidentu Andrusu Ansipu, lai pārrunātu svarīgākos ar Ungārijas prezidentūru saistītos jautājumus.

Parlamentārā sadarbība

Sadarbojoties abu valstu parlamentiem, 1995. gadā Rīgā viesojās Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja vietnieks Lāslo Šalamons.

1999. gada maijā Ungārijā viesojās Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

2003. gada jūnijā Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Katalina Sili viesojās Latvijā.

2004. gada februārī, vēlāk 2005. gada maijā Ingrīda Ūdre devās uz Budapeštu, lai piedalītos Eiropas paplašināšanās procesā iesaistīto valstu un ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.

2009. gada 4.-6. maijā Ungārijā oficiālā vizītē bija Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kur viņš tikās ar Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Katalinu Sili, kā arī ar valsts prezidentu Lāslo Šojomu un ārlietu ministru Pēteri Balāžu.

2012. gadā no 15. maija līdz 17. maijam Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija, kas tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem un Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, kā arī ar Latvijas Institūta direktori.

No 25. oktobra līdz 26. oktobrim, pēc Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ielūguma Latvijā oficiālā vizītē viesojās Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājs Lāslo Kevērs. Vizītes laikā Lāslo Kevērs tikās ar Saeimas priekšsēdētāju, ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri, kā arī ar Saeimas Deputātu grupu sadarbībai ar Ungārijas parlamentu.

Ārlietu ministru līmenī

Ungārijas ārlietu ministri Rīgā ir viesojušies četras reizes – 1992. gada augustā (Gēza Jesenski), 1995. gada oktobrī (Lāslo Kovāčs, EDSO prezidentūras ietvaros), 2001. maijā (Jānošs Mārtoņi) un 2010. gada janvārī (Dr. Pēters Balāžs).

Latvijas ārlietu ministra Georga Andrejeva oficiālā vizīte Ungārijā notika 1994. gada martā. 2008. gada jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš devās vizītē uz Ungāriju, lai piedalītos Latvijas vēstniecības atvēršanā.